Meklēt šajā emuārā

svētdiena, 2013. gada 17. marts

Zeķes sev.

        Un tā visu laiku citiem un citiem un savai ģimenei, bet pati kā kurpnieks bez kurpēm, tā zeķuadītāja bez zeķēm.Un lūk, kas nu manas kājas sildīs. Bija iegādāta dzija tieši zeķu adīšanai.
        Nu protams, ka pirmais pāris tika vīram, tās nepaspēju nobildēt, pelēcīgi zilas.Pagājušo reizi adītās pelēkās gan viņam bija par mazu.Tā es tiku pie savām pirmajām zeķēm. Tātad, zeķes no "Red heart Sport socks" dzijas 75% vilna un 25% poliamīds. Adu ar 2nr adatām.Vīra zeķēm uz vienas adatas 16valdziņi. Pēdai papēdis, 75kārtas, noraukums(42izmērs)
        Manas 38 izmēra zeķes- uz vienas adatas 14 valdziņi, pēda- papēdis, 65 kārtas, noraukums.

(Att.nr.40)

Tā nu tiku pie trim zeķu pāriem, vienkāršiem un krāsainiem.
(Att.nr.41)
Un te vēl kaut kas šikāks. Zeķes, kuras rotā pīnītes. Pēdas apakša gan parastajā labiskajā adījumā.

(Att.nr.42)
Un vēl šādas ar saadītiem valdziņiem, veidojot mežģīņadījumu. Pēda arī adīta labiskajā adījumā.

(Att.nr.43)
Un no tiem kamoliņiem, kas palika pāri arī puika tika pie zeķu pāriem.

(Att.nr.44)

(Att.nr.45)
Šīs gan adītas no vilnas un kidmohēras. Ilgi gaidija otru zeķi, jo ejot pēc mohēras, kas aptrūkās otrai zeķei, divreiz iekritu ar citu toni (pēc atmiņas, ja pērk, var arī tā gadīties).
Vēl pie visas zeķošanas varu pielikt zeķu labošanu.Garām adītām zeķēm bija tādi caurumi, ka tās tika pie jaunām pēdām un jau atkal devās līdzi vīram darbos.
Tāda nu mana atskaite par šogad sadarīto pirmajos trīs mēnešos.









Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru