Ieaugusi tomātos.

      Visu šo laiku, kamēr bija klusums manā blogā, manas rūpes aizņēma tomātu stādi. Puika izteica vēlmi par ķiršu tomātiņiem un es to ņēmu vērā. Tagad esmu ieaugusi tomātos. Tā kā, kur pašlaik dzīvojam mums nav dārza, tad tomāti apmetušies uz loga. Iegādājos tomātu sēklas "Bajaja" sarkanie ķiršu tomātiņi, var augt uz loga vai balkona, zemi, izaug nu tā ap 70 cm. pilnīgi visi, bet izstādīju ap 10 stādu.

(Att. nr.  53 )

Visi pilni mazu tomātiņu.

(Att. nr.  54)

Un ir jau pirmā raža, kas gaida mazo degustētāju.

(Att.nr. 55 )

Atkarībā no poda lieluma un tomātam pieejamās barības tie atķiras ar stāda lielumu.

(Att.nr. 56 )

Ar šiem nekādu problēmu, iespējams arī citu gadu kādu audzēšu. Gan domājams, ka vairs ne tik daudz. Bet raizes sagādā citi. Biju vēl iegādājusies dzeltenos ķiršu tomātus, uz paciņas rakstīts līdz metram, bet tas gan neatbilst patiesībai.Tomātiņi līdzīgi dzelteniem bumbierīšiem,pašlaik gan aizmetušies zaļi, bet tas izmērs...

(Att. nr. 57)

tas nemaz nav metrs. Loga izmērs 2m, bet šie tik stiepjās un stiepjās. Tagad esmu tikusi pie dabīgi zaļiem, mežģīnotiem aizskariem. Daļu no viņiem gan izliku sētā pie žoga. Ja patiks augs, ja ne...neko darīt.Šie četri vēl dzīvosies virtuvē. Nesen dzirdēju, ka, lai izaudzētu kg tomātu vajag 180l ūdens. Un tas savā mērā laikam ir tiesa. Gandrīz katru dienu tiek izlieti ap 15l ūdens uz visiem. Iespējams, ka daļa vienkārši saulē izžūst,bet tas nu ir fakts. Piebaroju ar "Vito".
     Pamazām gan domas atgriežas pie rokdarbiem. Un kaut kas arī top.
     Jauku un saulainu vasaru!

Tamborēta cepure.

      Tā īsti neesmu nekam ķērusies klāt. Domas klejo jau katutkur vasarā, pie tamborētām mežģīņu kleitiņām vai svārkiem. Jau sen esmu nolēmusi reiz man arī  tāda būs. Mājās krājas rokdarbu žurnāli un avīzes, datorā tiek saglabātas bildes ar idejām. Parasti, lai kautkam ķertos klāt paiet ilgs idejas auklēšanas laiks. Žeķošana ar pagaidām nolikta malā.
     Kādā vakarā atradu divas akrila dzijas ficītes un tapa mana cepure.Tā ideja par cepuri jau ar ne no zila gaisa nokrita. Jau pāris nedēļas klejoja, kā doma manā galvā.un te lūk rezultāts.

(Att.nr.50)

Par šo rakstu ar ilgi domāju, ko un kādās proporcijās. Tas bija pirmais raksts, ko tamborējot pamēģināju vienu no pirmajiem, kas bija sarežģītāks par vienkāršo. Pirmais dīvānspilvens bija zaļā un dzeltenā krāsā ar šo rakstu. Mjā,  tagad zinu, ja vēlos strīpiņas uz leju jātamborē no apakšas uz augšu.

(Att.nr.51)

Sāku ar sēšām cilpiņām. Divpadsmit īsie stabiņi pirmajā kārtā. Katrā trešajā pa 2 īsajiem stabiņiem nākamajā rindā. Un tad jau pieaudzēju katrā kārtas aplī pa 8 īsajiem stabiņiem veidojot plakanu apli.kad nu biju tikusi tik tālu, ka uz aci skatoties, tas varētu derēt (ap 128stabiņiem, raksts dalās ar 8). Pārtraucu pieaudzēšanu un tamborēju vienkārši pa apli uz leju.

(Att nr.52)

Cepure nobeigta ar vēžīša rakstu, tamborējot no kreisās uz labo pusi.

Pavasara pārsteigums.

      Pavasaris ārā vēl īsti nav samanāms, bet uz manas palodzes tas steidz darīt savus brīnumus. Un te jau redzams pirmais rezultāts.

(Att.nr.46)

(Att.nr 47)

Tādas nu manas mīļās bija pirms nedēļas.

(Att.nr 48)

Bet te jau redzamas šovakar. Visas tik ļoti tiecas pēc saulītes, tik ļoti pie loga pieglaudušās. Tas viens podiņš ar sīko asniņu, tā ir jauniņā šjā pulciņā.
  Īstais brīnums ir tas, ko gaidīju jau divus gadus, kad tan nu reiz ziedēs. Ejot garām no ārpuses nolūkojos logā un ieraudzīju, ko dzeltenu. Nodomāju, nu tā saulīte par stipru, lapa nodzeltējusi, būs jānogriež. Bet tas izrādījās tas brīnums. No iekšpuses nemaz ne pamanīt lapas tik milzīgas.

(Att.nr 49)

Vēl gan īsti nav atplaukusi, bet prieks ir liels.
Un tas vēl nav viss. Rozīgajām jau vēl pāris pumpuri jau manāmi.

Zeķes sev.

        Un tā visu laiku citiem un citiem un savai ģimenei, bet pati kā kurpnieks bez kurpēm, tā zeķuadītāja bez zeķēm.Un lūk, kas nu manas kājas sildīs. Bija iegādāta dzija tieši zeķu adīšanai.
        Nu protams, ka pirmais pāris tika vīram, tās nepaspēju nobildēt, pelēcīgi zilas.Pagājušo reizi adītās pelēkās gan viņam bija par mazu.Tā es tiku pie savām pirmajām zeķēm. Tātad, zeķes no "Red heart Sport socks" dzijas 75% vilna un 25% poliamīds. Adu ar 2nr adatām.Vīra zeķēm uz vienas adatas 16valdziņi. Pēdai papēdis, 75kārtas, noraukums(42izmērs)
        Manas 38 izmēra zeķes- uz vienas adatas 14 valdziņi, pēda- papēdis, 65 kārtas, noraukums.

(Att.nr.40)

Tā nu tiku pie trim zeķu pāriem, vienkāršiem un krāsainiem.

(Att.nr.41)

Un te vēl kaut kas šikāks. Zeķes, kuras rotā pīnītes. Pēdas apakša gan parastajā labiskajā adījumā.

(Att.nr.42)

Un vēl šādas ar saadītiem valdziņiem, veidojot mežģīņadījumu. Pēda arī adīta labiskajā adījumā.

(Att.nr.43)

Un no tiem kamoliņiem, kas palika pāri arī puika tika pie zeķu pāriem.

(Att.nr.44)

(Att.nr.45)

Šīs gan adītas no vilnas un kidmohēras. Ilgi gaidija otru zeķi, jo ejot pēc mohēras, kas aptrūkās otrai zeķei, divreiz iekritu ar citu toni (pēc atmiņas, ja pērk, var arī tā gadīties).

Vēl pie visas zeķošanas varu pielikt zeķu labošanu.Garām adītām zeķēm bija tādi caurumi, ka tās tika pie jaunām pēdām un jau atkal devās līdzi vīram darbos.

Tāda nu mana atskaite par šogad sadarīto pirmajos trīs mēnešos.



Mans pavasara gaidīšanas laiks.

   Tas notiek pat neplānojot, pašam negribot. Tā vienkārši. Sēklu paciņas atrod vietu iepirkumu grozā un pa kādai substrāta pakai tiek atnests mājās. Papildināti podiņu krājumi. Ak jā līdz ar jauniem logiem esmu tikusi pie brīnišķīgām palodzēm. Tā ka domāju, ka visiem pie manis augt gribētājiem, vietas pietiks.

   Mājās gan ir pavasara modinātāji, tādi, kas izgulējuši savu miera periodu, sāka augt nelaistīti un nepārstādīti. Nu tie ir sasēduši katrs savā podiņā un siltās saules modināti, stiepjas garumā.

(Att.nr.39)

Pāris gadu laikā no diviem podiņiem esmu tikusi pie piecpadsmit pavasara draudziņiem.

Man šīs puķes iepatikās ar to, ka ziemā guļ un nav ļoti jāuztraucas, ka, ja gadīsies aukstāks laiks un nebūs iekurināta krāsns, viņas apsals. Priecīgu visiem pavasara gaidīšanas laiku!

Pukaini pelēkais īpašums.

 Un tā pūkainais džemperis devās līdzi savam saimniekam.

(Att.nr.37)

Runājot par to, ka pirmais mēģinājums liek apjaust kādas ir kļūdas, kas jāievēro, ko vajadzēja savādāk.Tātad, mohēra un vilna-ļoti mīksts un silts, bet zaudē formu, ja nav kāds noturīgāks dzijas pavediens klāt.Vēl nezinu, kas būs pēc mazgāšanas, vai sarausies vai savelsies. Rokām tendence izstiepties un arī apkakle nav cieši pieguļoša. Adīju par paraugu, kur piemērīt ņemot jaku. Rokas varēja būt šaurākas, tad iespējams nebūtu tā kroka padusēs. Arī adatu izmērs jāņem laikam mazāks. Rokas adīju ar 3nr adatām. Bet pēc tā kā es adu, varēja ņemt 2,5nr vai pat 2nr.

(Att.nr.38)

Pūkaini pelēkais.

   Te nu es esmu pazudusī no pagājušā gada. Rokas klēpī nav turētas, darbu daudz, bet bez rokdarbiem nu nekādi.

   Un tā nu esmu pieķērusies pie viena lielāka darbiņa. Adu vīriešu džemperi. Tas ir pirmais mēģinājums vīriešu džemperos. Iepriekš esmu tādā variantā sev uzadījusi garu džemperi ar augsto kaklu un īsām rokām.Tad nu šis ir mēģinājums Nr.2. Adu uz apaļajām adatām 3.5nr. Dzija vilna un mohēra. Iegādājos (visu kas bija veikalā vienā tonī)13 ogres dzijas kamoliņu (50g) un šķiet bija 170g mohēra, ja nekļūdos. Un nolēmu adīt savu mīļako rakstu, kas taisa reljefu.Rokas gan adīju ar 3 izmēra adatām, jo man šķita, ka pārāk vaļīgi sanāk.Un šķiet ka turpmāk ar nepaļaušos uz ieteikto adatu izmēra lielumu. Katrs jau ada pa savam.

 (Att.nr.29)

   Pats pamats ir ņemts no "Ievas mājas" žurnāla (12.11.-25.11.2010), kur bija aprakstīts kā uzadīt džemperi adot uz apaļajām adatām sākot no apkakles uz leju. Tad nu nolēmu pamēģināt.(Att.nr.30)

Sāksim ar to, ka vēlamajam džemperim jābūt ar augsto kaklu, tā lai kaklam silti.Tāds pasūtījums.

(Att.nr.31)

   Pēc apkakles adīšanas seko paplatinājums,veidojot reglāna rokas.Džemperis tiek adīts tik plats, lai valkātājam būtu kā uzliets,derētu.

(Att.nr.32)

   Paplašinājumu veido, katrā 2 rindā pieaudzējot 4 plecu vīļu vietās pa diviem valdziņiem- 1 pieaudzē, 2 izada, 1 pieaudzē. Lai man nesajuktu ar pieaudzētajiem valdziņiem raksta veidošana, tad rakstu no pieaudzējamās daļas atdalīju ar labiskajiem valdziņiem.

(Att.nr.33)

   Šis raksts man ir mīļš, jo veido reljefu. Uzvelkot tādu džemperi nav jāsatraucas, ka kaut kur spiedīs vai būs par šauru toties pie auguma piegulsies lieliski. Reiz jau man bija tāds džemperis - tika uzadīts 5 dienās un novalkāts savus 8 gadus. Nu atkal ir kamolos un gaida jaunas pērvērtības. Raksts ir vienkāršāks par vienkāršu-2 labiski un 2 kreiliski. Otrajā kārtā par vienu nobīde. Trešajā ada, kā pirmajā, utt. Rindās sanāk uz leju- viena rinda tikai labiski, otra rinda mainās 1labiskais, 1 kreiliskais, trešā rinda tikai kreiliskie, ceturtā atkal mijas labiskie ar kreiliskajiem un piektā atkal tikai labiskie.

(Att.nr.34)

   Nu un tad kad esam tikuši tik tālu, ka platāku vairs nevajag un roku platums arī labs, tad nu tikai uz leju. Roku valdziņi tiek savērti uz kādas, košas krāsas dzijas, lai vēlāk vieglāk uzlasīt atpakaļ uz adatām.

(Att.nr.35)

Kad nu vajadzīgais garums noadīts, tad noraucam un ķeramies pie rokām. Tās adīju pakāpeniski noraucot ik pēc 7 rindiņām.

(Att.nr.36)

Nu lūk un tāds nu man tas gala rezultāts, viegls, silts un ļoti ļoti mīksts un patīkams.

Pāri palika 3 ogres dzijas kamoliņi un nedaudz mohēras dzija.Tātad džemperim tika izlietots apmēram 700 grami dzijas. Džempera saimnieks atteicās tādu dārgumu vilkt uz darbu-tas esot mājas vai izejamais, bet ne darbam.Tad nu džemperim būs jāgaida pavasaris,kad saimnieks atgriezīsies.