Tamborēta cepurīte.

          Sveiciens visiem šajā jaukajā Latvijas vasarā.
Katru gadu iemēģinu ko jaunu.Kad tas apgūts, tad atkal un atkal ko jaunu.
Šogad manā topā ir tamborējumi.
       Parādīšu kā uztamborēt cepurīti bērniņam.

(Att.nr.261)

 (Att.nr.262)

 (Att.nr.263)

 (Att.nr.264)

 (Att.nr.266)

 (Att.nr.267)

 (Att.nr.268)

 (Att.nr.269)

 (Att.nr.270)

 (Att.nr.271)

 (Att.nr.272)

 (Att.nr.273)

 (Att.nr.274)

 (Att.nr.275)

 (Att.nr.276)

 (Att.nr.277)

Tamborēta cepure.

   Nu nekur jau neesmu nozudusi. Laiks auļo un es tam skrienu līdz. Rokas klēpī nav bijis laika salikt. Radīta jauna cepure. Viegli gan nebija. Nācās trīsreiz ārdīt un darboties no jauna. Beigu beigās sanāca cepure nevis tēvam, bet dēlam. Par lielu, par lielu un beigās par mazu. Nu labs treniņš visa jūnija garumā. Pa starpām vēl nācās uzadīt manam jūrniekam darba zeķes no red heart sport socks dzijas. Tādas izrādās gumijniekos ātri nenodilstot. Šoreiz vēl piemetu vienu zeķu pāri līdz no crazy wool, lai pārbauda izturību.
   Cepuri tamborēju no Alize forever tambordiega (50 g 300 m), 100% akrils ar 1 nr. tamboradatu.
Sākot ar 12 stabiņiem aplītī. Pieaudzēju katrā 2 stabiņā, lai sanāk 24 stabiņi un tālāk katrā kārtā pieaudzēju 8 stabiņus. Ja nemaldos 24 kārtas un tad vienkārši pa apli uz leju vajadzīgo cepures garumu.

(Att.nr.188)

Beigās vēl piedomāju cepurei nelielu nadziņu.

(Att.nr.189)

(Att.nr.190)

(Att.nr.191)

(Att.nr.192)

Raibu vasaru visiem!

Tamborēta cepure.

      Tā īsti neesmu nekam ķērusies klāt. Domas klejo jau katutkur vasarā, pie tamborētām mežģīņu kleitiņām vai svārkiem. Jau sen esmu nolēmusi reiz man arī  tāda būs. Mājās krājas rokdarbu žurnāli un avīzes, datorā tiek saglabātas bildes ar idejām. Parasti, lai kautkam ķertos klāt paiet ilgs idejas auklēšanas laiks. Žeķošana ar pagaidām nolikta malā.
     Kādā vakarā atradu divas akrila dzijas ficītes un tapa mana cepure.Tā ideja par cepuri jau ar ne no zila gaisa nokrita. Jau pāris nedēļas klejoja, kā doma manā galvā.un te lūk rezultāts.

(Att.nr.50)

Par šo rakstu ar ilgi domāju, ko un kādās proporcijās. Tas bija pirmais raksts, ko tamborējot pamēģināju vienu no pirmajiem, kas bija sarežģītāks par vienkāršo. Pirmais dīvānspilvens bija zaļā un dzeltenā krāsā ar šo rakstu. Mjā,  tagad zinu, ja vēlos strīpiņas uz leju jātamborē no apakšas uz augšu.

(Att.nr.51)

Sāku ar sēšām cilpiņām. Divpadsmit īsie stabiņi pirmajā kārtā. Katrā trešajā pa 2 īsajiem stabiņiem nākamajā rindā. Un tad jau pieaudzēju katrā kārtas aplī pa 8 īsajiem stabiņiem veidojot plakanu apli.kad nu biju tikusi tik tālu, ka uz aci skatoties, tas varētu derēt (ap 128stabiņiem, raksts dalās ar 8). Pārtraucu pieaudzēšanu un tamborēju vienkārši pa apli uz leju.

(Att nr.52)

Cepure nobeigta ar vēžīša rakstu, tamborējot no kreisās uz labo pusi.

Komplekts.

Tā nu leļļuks gatavs un dzija palika pāri.tad nu sadomāju pamēģināt uztamborēt cepuri savam puikam.

(Att.nr.13)

(Att.nr14)

Pie cepures protams vajag ar kādu šalīti.To gan adīju.Tamborējot sanāktu diezgan stingra. Adīju labiski un atļāvu tai sarullēties.

(Att.nr.15)

Tas tik bija darbiņš,t ikt ar tiem diegu galiem galā.

(Att.nr.16)

Un re, komplekts gatavs.

(Att.nr.17)

Nākamreiz gan laikam jāņem lielāka tamboradata. Cepure stingra, tā kā podiņš. Komplekts tamborēts un adīts no akrila dzijas.