Aug uz loga.

     Šogad jau kallas noziedējušas.Vismaz mazās rozīgi baltās. Nez, kur viņas tā steidzās. Tagad tā slinki mostās dzeltenās un viena karmīnsarkanā ar izdomājusi izbāst asnu virs zemes.
Bet šogad runa ir par citām iemītniecēm, kas patvērumu atrada pie manis pagājušā gada pavasarī. Paglābu no nocenoto plaukta, no sākuma divas pēcāk vēl divas. Visā visumā jāsaka, par šīm puķēm tā īsti nefanoju un sākumā jau visi runāja, cik tās cimperlīgas un grūti audzināmas. Nopirku bez ziediem un pakratīju viņām ar pirkstu- Ja Jūs man neziedēsiet, atdošu prom!-
Nu nezinu, kas pie vainas, bet zied, kā trakas. Kā divas pārstādīju, tā šīm pa ziedkātm klāt.

(Att.nr.130)

Šai it īpaši tīk, ik pa laikam uzrodas pa pāris ziediem, pa jaunam pumpuram.

(Att.nr.131)

Šī man patīk, jo nav gluži balta, no otras puses ziedi ir zaļganbalti, bet paši ziedi balti ar dzeltenīgām maliņām.

(Att.nr.132)

Šīs ziedi jau daudzkur redzēti, gan veikalos, gan uz palodzēm citu logos. Šķiet uz šī viena kāta pavisam noziedēja kādi 23 ziedi.

(Att.nr.133)

Šī, mana īpašā. Neesmu tādu nekur ievērojusi.Jauka.

Man patika pats process, nopirkt puķi, kas nezied un iegūt pārsteigumu, kad tās zied.